Vasaras sezonā strauji pieaug privātmāju un vasarnīcu īpašnieku aktivitāte, veicot ēku un teritorijas uzlabošanas darbus savā privātīpašumā. Arī tiekot galā ar remonta un labiekārtošanas darbiem paša spēkiem, nedrīkstētu aizmirst par elektrodrošības un darba drošības pamatprincipiem. Īpaša uzmanība jāpievērš arī elektroietaišu stāvoklim. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, gandrīz pusē pieteikto gadījumu ugunsgrēku cēlonis ir saistīts ar elektroinstalācijām: šī gada pirmajos sešos mēnešos atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 900 tūkstoši eiro.

Šogad kādā privātīpašumā elektroinstalāciju bojājumu dēļ izcēlies ugunsgrēks nopostījis mājokli – guļbūves ēku, radot klientam zaudējumus vairāk nekā 400 tūkstošu eiro apmērā. Saskaņā ar BALTA datiem tā ir viena no ievērojamākajām pēdējos gados izmaksātajām atlīdzībām par šāda veida negadījumiem.

“BALTA pieredzē teju pusē jeb 45% gadījumu ugunsgrēka cēlonis īpašumos ir dažādi elektroinstalāciju bojājumi. Ugunsnelaimēs bieži vainojams arī slikts dūmvadu tehniskais stāvoklis vai arī pašu īpašnieku neuzmanīga rīcība,” skaidro Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu īpašuma produkta vadītāja, norādot, ka elektroinstalāciju defektu iemesli mēdz būt dažādi – neatbilstoša elektroinstalāciju izbūve, zibensizlādes, kā arī neuzmanīga apiešanās ar elektroietaisēm.

Diemžēl nereti pie vainas ugunsnelaimēs ir arī pašu īpašnieku vieglprātība, izmantojot pašrocīgi izgatavotas un normatīviem neatbilstošas elektroietaises, nekvalitatīvus instalāciju savienojumus. Šādos gadījumos, neievērojot elementārus drošības jautājumus, tiek ne tikai nodarīti postījumi mājoklim, bet ikdienišķās situācijās paaugstinās risks gūt dažādas elektrotraumas, tostarp diemžēl arī letālas. Problemātika kļūst jo īpaši aktuāla vasaras sezonā, kad iedzīvotāji aktīvāk nodarbojas ar remontdarbiem savās privātmājās un vasarnīcās, izmantojot urbjus, zāģus, pļaujmašīnas un citas ierīces, kas tiek darbinātas ar elektrisko strāvu.

“Ikdienā, izdzirdot vārdus “darba drošība”, cilvēki tos galvenokārt asociē ar lieliem būvobjektiem, piemirstot vai neaizdomājoties, ka, veicot arī nelielus remontdarbus savā īpašumā, drošības prasību ievērošanai ir tikpat būtiska nozīme. Tai jāpievērš uzmanība, gan remontējot māju, gan pļaujot zālāju, gan darbojoties ar sadzīves elektroniku,” uzsver L.Bogdanova, atzīmējot, ka jāatceras arī tas, ka elektrības vadu izolācijas materiāli laika gaitā nolietojas. Īpaši izteikti tas ir ēku ārējai elektroinstalācijai, kas atrodas pastāvīgā laikapstākļu ietekmē. Tāpēc jo piesardzīgākiem jābūt mājokļos, kur elektroinstalācijas nav mainītas pat vairākus gadu desmitus.

Izskatot atlīdzību pieteikumus, kas saistīti ar strāvas trieciena izraistītām traumām jeb elektrotraumām, BALTA saskārusies ar situācijām, kad tās gūtas, ja pirms urbšanas darbu veikšanas netiek pārbaudīti sienās vai griestos iestrādāto elektrības vadu atrašanās vietas. Tāpat nopietni apdegumi radušies cilvēkiem, kuri remontdarbu laikā izmantojuši pārslogotas kontaktligzdas un nepiemērotus pagarinātājus vai mēģinājuši darbināt bojātas elektroierīces.

Lai izvairītos no negadījumiem, BALTA un AS “Sadales tīkls” aicina atcerēties par elektrodrošību ikdienā un vienmēr ievērot piesardzības pasākumus:

• Neizmantot elektroierīces, ja ir redzams pat šķietami nenozīmīgs to bojājums. Piemēram, bojāti to apvalki, bojāta pieslēgumvadu izolācija, kontaktdakšas.
• Neizmantot pašdarinātus vai labotus drošinātājus.
• Mājokļa elektrotīkla izbūvi uzticēt tikai licencētu firmu speciālistiem vai sertificētiem elektriķiem.
• Regulāri veikt kvalificētu elektroietaišu apkalpošanu un periodiskas pārbaudes.
• Ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā uzstādīt atbilstošus automātiskos drošinātājus.
• Pirms naglu dzīšanas vai caurumu urbšanas sienās un griestos pārbaudīt, vai tur neatrodas elektroinstalāciju vadi.
• Savlaicīgi jau pirms elektroinstalācijas izbūves plānot, cik un kurās vietās izvietojamas kontaktligzdas, lai pēcāk izvairītos no elektroinstalāciju pārslodzes. Gadījumos, ja tomēr jāizmanto vadu pagarinātāji, pārliecināties par to atbilstību nepieciešamajai jaudai, kā arī atcerēties, ka tie paredzēti tikai īslaicīgai lietošanai.
• Elektronegadījuma, avārijas, elektroierīču bojājuma vai remontu gadījumā svarīgi atcerēties un ievērot galveno drošības noteikumu – vispirms ir jāatslēdz mājokļa kopējais elektrības drošības slēdzis.
• Mājiniekiem jābūt zinošiem, kur drošības slēdzis atrodas, kā tam operatīvi piekļūt un kā to izslēgt.
• Konstatējot bīstamu situāciju elektroapgādes infrastruktūras tuvumā, iedzīvotāji aicināti par to operatīvi ziņot, zvanot uz AS „Sadales tīkls” bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 112!

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 15 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos PZU grupas neto peļņa sasniedza 697,7 miljonus eiro.  Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere,

BALTA komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

назад