Komentārs: Darbnespējas gadījumā ar valsts atbalstu var nepietikt

07.10.2016

SANDRA PIETKĒVIČA, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja

 

Pērn Latvijā invaliditāte pirmo reizi piešķirta 17 466 personām, biežākie invaliditātes cēloņi – asinsrites sistēmas slimības un ļaundabīgi audzēji, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tajā pašā laikā 799 personām pirmreizējā invaliditāte piešķirta ievainojumu, saindēšanās un ārējās iedarbes seku rezultātā. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA pērn saņēmusi 2552 atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem, no kuriem vairāk kā 430 gadījumi saistīti ar ilgstošu darba nespēju vai invaliditāti.

 

Ja runājam par traumām un nelaimes gadījumiem, kuru rezultātā iestājas invaliditāte vai pārejoša darba nespēja, mēs runājam par pēkšņu darba spēju zudumu, kuram iepriekš sagatavoties nav iespējams. Šādos gadījumos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un darba devējs darbnespējas gadījumos sniedz atbalstu darbiniekam, taču ar šo atbalstu bieži vien nepietiek, lai saglabātu līdzšinējo dzīves līmeni, kā arī segtu medicīnisko pakalpojumu izdevumus, tajā skaitā rehabilitāciju, ja tāda ir nepieciešama pēc smaga nelaimes gadījuma.

 

Pašlaik noteikts, ka īslaicīgas darbnespējas gadījumā par slimības dienām tiek maksāts pabalsts līdz pat 80% no darbinieka vidējās izpeļņas, savukārt invaliditātes gadījumā situācija ir daudz bēdīgāka – ja personai noteikta I grupas invaliditāte (darbspēju zudums 80 – 100%), invaliditātes pensijas maksimālais apmērs, izpildoties visiem nosacījumiem, var sasniegt 55% no darbinieka vidējās izpeļņas. Ja persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai, I grupas invaliditātes pensijas apmērs būs vien 102,45 eiro. Savukārt III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensiju piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā – 64,03 eiro.

 

Iepriekš minētais raisa pārdomas – vai pēc nopietna nelaimes gadījuma ar šādu atbalstu vai invaliditātes pensiju ir pietiekami, it īpaši, ja ņem vērā, ka visbiežāk pēc negadījumiem ir nepieciešama ilgstoša medicīniskā palīdzība un sociālā aprūpe, kas ir papildu izdevumi ģimenes budžetā. Faktiski izdevumi darbnespējas vai invaliditātes laikā tikai palielinās, nevis samazinās, turklāt darbnespēja nav iemesls, lai samazinātos ikdienas maksājumu apjoms. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kuram iestājusies darbnespēja, ar mazākiem ienākumiem ir jāsedz lielāki izdevumi. Lieliski, ja ir iekrājumi, kas būtu vērtīgs atbalsts šādā gadījumā, tomēr ko darīt, ja šādu iekrājumu nav? Aktuālie pētījumi rāda pretējo – palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri parasti algu iztērē viena mēneša laikā, sasniedzot 65% atzīmi. Diemžēl pieredze liecina, ka tikai šādās situācijās mēs aizdomājamies par apdrošināšanu, bet tad jau ir par vēlu. 

 

Domājot par nelaimes gadījumu apdrošināšanu, jau sen vairs nedomājam kā par īslaicīgu nelaimi, bet tieši pretēji – saprotam, ka nelaimes gadījumi var izraisīt nopietnas sekas ilgtermiņā, un tieši šādās situācijās atbalsts ir vissvarīgākais. Ja traumas dēļ cilvēks zaudē darbspējas, tad lielākoties tas nozīmē ierobežotas iespējas parūpēties par sevi un savu ģimeni. Apdrošinājuma summai šajā gadījumā būs ļoti liela nozīme, jo tas būs finansiālais atbalsts ar ko varēsiet rēķināties nepieciešamības gadījumā. Vēl viens nozīmīgs aspekts ir atbalsts ilgtermiņā, lai novērstu nopietnākas negadījumu sekas. Piemēram, nelaimes gadījumu apdrošināšanā var tikt ietverta ne tikai primāro medicīnisko izdevumu segšana, bet arī rehabilitācijas izdevumi, ja tādi radušies pēc nopietnām traumām, kā arī profesijas pārkvalifikācijas izdevumi, kad pēc nelaimes gadījuma cilvēkam nav iespējas turpināt strādāt iepriekšējā amatā. Gadījumos, ja viens vai abi no ģimenes apgādātājiem ir palikuši bez regulāriem ienākumiem, apdrošinātājs var piedāvāt segt arī bērnu studiju maksu. Nedrīkst aizmirst arī par dienas naudu jeb kompensāciju par katru darbadienu pēc darbnespējas lapas piešķiršanas traumu gadījumā – kompensāciju vajadzētu izvēlēties tādu, lai saglabātu savu vidējo izpeļņu pilnā apmērā, proti, tai vajadzētu segt starpību starp vidējo izpeļņu un valsts atbalstu darbnespējas gadījumā.

 

Mūsu pieredze liecina, ka darbspējas ierobežojums pēc negadījuma ir sekas, kas var skart ikvienu, un par to nepieciešams domāt laikus, jo nereti ar valsts atbalstu vien nepietiek – un nemaz nevar būt pietiekami.

 

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv