Statistikas dati liecina, ka viens no galvenajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem ir apkures sistēmu nepareiza apkope. Tomēr daudzi nezina, cik bieži un kā rūpēties par mājokļa apkures sistēmu.
Lai vienuviet apkopotu svarīgāko informāciju un noderīgus padomus, uz sarunu aicinājām Valentīnu Buiķi – vienu no vadošajiem Latvijas ekspertiem ugunsdrošības jomā, kurš darba ikdienā veic ugunsgrēku ekspertīzes un saskaras ar dažādām cilvēku pieļautajām kļūdām.
Kādi ir galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli Latvijā?
Balstoties uz manu pieredzi sadarbībā ar BALTA, puse no visiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar elektroinstalācijām. Otro vietu ieņem nelaimes gadījumi, kas saistīti ar apkures sistēmām. Tie veido gandrīz trešo daļu no visiem ugunsnelaimju izcelšanās iemesliem. Attiecīgi pārējie gadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, ļaunprātīgu dedzināšanu un citiem iemesliem.
Kādas ir biežākās neuzmanības kļūdas, kuru dēļ izceļas ugunsnelaimes?
Kļūdu ir daudz, un tās mēdz būt ļoti dažādas. Viena no biežākajām – uzstādot apkures iekārtas, cilvēki neievēro pietiekami lielu attālumu starp apkures iekārtas dūmvadu un koka konstrukcijām pārsegumā, kā arī starp pašu apkures ierīci, kas izstaro siltumu, piemēram, krāsni vai kamīnu, un degošiem priekšmetiem.
Retāk ir gadījumi, kad ugunsgrēks izceļas tāpēc, ka mēbeles ir novietotas cieši klāt apkures ierīces virsmai – pārāk tuvu sildmūrim, kamīna vai krāsns kurtuvei. Kā vēl vienu ugunsnelaimju iemeslu var minēt kurtuvēm pārāk tuvu novietotus kurināmos materiālus un citus priekšmetus.
Katru gadu pāris aizdegšanās gadījumi saistīti ar no kurtuves izgrābto pelnu un ogļu novietošanu pārāk tuvu mājas konstrukcijām.
Neuzmanīgas rīcības gadījums, kad pelni no kurtuves tika iebērti kartona kastē un novietoti verandā. Uz grīdas redzams kvadrātveida plankums, kur atradās kaste.
Kādā attālumā no apkures ierīces ir droši uzglabāt degošus priekšmetus?
Starp kurtuvi un tās priekšā novietotiem degošiem materiāliem vajadzētu ievērot vismaz 1.20 metru attālumu un pat tālāk. No kurtuves sāniem jāievēro vismaz pusmetra attālums. To ikvienam iespējams viegli pārbaudīt, tādējādi padarot vidi ugunsdrošāku. Šie ieteikumi attiecas arī uz pirts ēkām un tās telpām.
Neveiksmīgi izbūvēta pirts. Saunas krāsns bija novietota ēkas stūrī, neievērojot ugunsdrošības atkāpi no pirts koka sienām, kā rezultātā izcēlās ugunsgrēks.
Nepareizi pie koka sienas izbūvēts kamīns, nav ievērota ugunsdrošības atkāpe atbilstoši būvnormatīva prasībām. Ēka nodega pilnībā.
Attēlos redzama apkures ierīču radītā siltuma iedarbība uz sienām. Ja tas netiek novērsts, sienas var aizdegties.
Kādas kļūdas vēl cilvēki pieļauj aiz neuzmanības?
Šeit noteikti varam minēt tādus gadījumus kā neuzmanīga smēķēšana, ugunsbīstamo darbu veikšana un to nepienācīga uzraudzība, ugunskuru vai grilu dedzināšana pārāk tuvu būvēm. Saistībā ar ugunsdrošību ir pamata lietas, kas jāatceras vienmēr. Piemēram:
- gultā vai dīvānā smēķēt ir bīstami,
- veicot ugunsbīstamus darbus, vienmēr jāpārliecinās, vai tuvākajā 5 metru rādiusā neatrodas viegli uzliesmojoši un degoši priekšmeti kā, piemēram, skaidas, papīri u.tml.,
- kurinot ugunskuru vai grilu ēku tuvumā, jāievēro droša distance. Rūpīgi jāizvērtē, kas tiek dedzināts un kādu bīstamību tas var radīt, kā arī jāņem vērā vēja stiprums un virziens. To visu neņemot vērā, kāda bīstama dzirkstele var nonākt saskarē ar degošiem materiāliem (piemēram, jumta segumu, koka brusām u.c.) un tie var aizdegties.
Attēlā redzams slikts piemērs, kā mājas iemītnieki apdraud savu īpašumu, neizvērtējot uguns riska apdraudējumu. Grils novietots pārāk tuvu mājai un atstāts bez uzraudzības.
Neuzmanība ir viens drauds, bet kādas vēl kļūdas tiek pieļautas saistībā ar apkures sistēmām?
Viena no būtiskākajām lietām ir apkures sistēmas regulāra apkope, ar ko daudzi grēko.
Apkures ierīces tehniskajam stāvoklim ir jāseko līdzi regulāri, ir jāveic ierīces tīrīšana un apkope un nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut tās pārkurināšanu.
Kas īsti ir apkures sistēma?
Apkures sistēmu veido visa veida kurtuves, krāsniņas, kamīni, apkures katli, caurules un dažādi dūmvadi.
Kad būtu vislabāk veikt apkures sistēmas apkopi?
Viss, protams, atkarīgs no apkures sistēmas veida. Piemēram, cietā kurināmā (malka, kūdra, briketes, granulas) apkures sistēmas dūmvadu apkopi jāveic ne retāk kā divas reizes gadā – pirms apkures sezonas sākuma līdz 1. novembrim (vislabāk to darīt vasaras mēnešos, kad arī speciālisti nav tik noslogoti), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).
Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi.
Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ar gāzi kurināmām iekārtām ķieģeļu dūmeņus tīra reizi gadā, cita veida dūmeņus (keramiskos, metāla) – ne retāk kā reizi divos gados. Jebkurā gadījumā visa veida dūmeņiem pirms sezonas vajag veikt vismaz vizuālu apskati – ielūkoties caur revīzijas lūku dūmeņa iekšpusē un pārbaudīt, vai dūmvads ir tīrs.
Īpaša uzmanība jāvelta granulu apkures katlu ekspluatācijai. Tie Latvijā ir populāri un ar labu automatizācijas iespēju, bet stingri jāievēro ražotāju noteikumi attiecībā uz ekspluatāciju un apkopi.
Un kā to vislabāk izdarīt?
Vislabāk būtu uzticēties sertificētiem speciālistiem, taču nereti dūmvada apkopi jeb tīrīšanu privātmāju īpašnieki veic paši. Tas nav aizliegts, tomēr tad jārēķinās, ka tīrīšana jāveic atbilstoši dūmvada veidam:
- metāla dūmvadu nekādā gadījumā nedrīkst tīrīt ar metāla birsti, jo tādejādi metāls tiek saskrāpēts, straujāk veidojas korozija, dūmvads ātrāk nolietojas/tiek bojāts un zaudē savas izolējošās īpašības;
- ķieģeļu skursteņu tīrīšanas periodiskums atkarīgs no kurināmā veida un to var veikt ar klasiskiem paņēmieniem;
- cita veida (piemēram, keramisko) skursteņu tīrīšana jāveic atbilstoši ražotāju norādījumiem.
Ja skursteņa garums nav liels, to iespējams iztīrīt kā no augšas, tā arī no apakšas, ja ir attiecīgas revīzijas lūkas. Būvējot vai veicot remontu, par tīrīšanas iespējām ir jāpadomā savlaicīgi, lai to būtu ērti paveikt.
Ja privātmājai skursteņa tīrīšanu veic skursteņslauķis, noteikti rekomendējam parakstīt aktu par tīrīšanas rezultātiem. Sastādīto aktu saglabā līdz nākamajai tīrīšanas reizei.
Ja privātmājas īpašnieks cietā kurināmā apkures sistēmas tīrīšanu veic pats, tad aktu var arī nesastādīt, bet noteikti vajadzētu atzīmēt datumu, kad tīrīšana tika veikta.
Ja tiek veikta skursteņa tīrīšana citām būvēm (t.sk. daudzdzīvokļu namos), tad akts ir obligāts, to paredz Ugunsdrošības noteikumi. Akta paraugu meklē ŠEIT.
Apkures ierīces ekspluatācijas laikā nedrīkst pieļaut sodrēju aizdegšanos, jo tas var izraisīt ugunsgrēku visā ēkā. Sodrēju ugunsgrēks rada ļoti augstas temperatūras impulsu.
Kuru apkures sistēmas daļu dēļ galvenokārt notiek nelaimes gadījumi?
Viennozīmīgi dūmvadu dēļ. Piemēram, nelaimes gadījumi metāla dūmvadu dēļ visbiežāk ir saistīti ar neatbilstošu ugunsdrošās atdales ierīkošanu. Diemžēl šie dūmvadi nav īpaši izturīgi arī pret sodrēju degšanu to iekšpusē. Atsevišķos gadījumos ugunsgrēku izcelšanās skaidrojama ar metāla dūmvadu novecošanos un ar to saistītiem korozijas bojājumiem, kā rezultātā tie zaudē savas izolējošās īpašības.
Attēlos redzami metāla dūmvada fragmenti, kuriem nav ievērota ugunsdrošā atdale, kā rezultātā notikusi koka konstrukciju aizdegšanās.
Savukārt ķieģeļu skursteņu izraisītie ugunsgrēki visbiežāk ir saistīti ar nekvalitatīvu mūrēšanu, kad izmantota cementa java vai baltie silikāta ķieģeļi. Novecošanās faktors ķieģeļu skursteņiem raksturīgs vecās ēkās un tāpēc rūpīgi jāseko skursteņu tehniskajam stāvoklim visā ēkas ekspluatācijas laikā. Šādos skursteņos ātri veidojas plaisas, caur kurām izdalās karstā dūmgāze. Visa veida skursteņiem ir būtiski ierīkot ugunsdrošības atdali atbilstoši būvnormatīva prasībām. Gadījumā, ja apkures ierīce tiek mainīta (piemēram, nojaukta vecā krāsns un tās vietā uzstādīta moderna apkures ierīce), vienmēr ir jāpārbauda ugunsdrošās atdales stāvoklis un lieluma atbilstība.
Retāk, bet tomēr ir sastopami aizdegšanās gadījumi, kad no skursteņiem tiek izmestas dzirksteles. Šie gadījumi raksturīgi ēkām, kurās izmanto cieto kurināmo un jumts izgatavots no niedrēm vai lubiņām. Lai aizsargātu īpašumu, nedrīkst uz skursteņa uzstādīt jumtiņu (to aizliedz būvnormatīvs) un jāpadomā par skurstenī ierīkotu dzirksteļu ķērāju.
Eksperta ieteikumi, lai mazinātu ar dūmvadiem saistīto nelaimes gadījumu iespējamību
- Ugunsdrošības speciālisti iesaka izvairīties no metāla dūmvadiem, īpaši cietā kurināmā gadījumā. Vislabāk būtu tos aizstāt ar keramiskajiem vai vienkāršajiem ķieģeļu dūmvadiem. Ja nu tomēr nav iespējas aizstāt metāla dūmvadu, tad obligāti ir jāņem vērā tā ražotāja noteiktās ierīkošanas un ekspluatācijas prasības. Metāla un keramiskajam dūmvadam obligāti ir jābūt sertifikātam! Par nožēlu jāsaka, ka daudzās ēkās ir uzstādīti paštaisīti metāla dūmvadi, kuru fiziskais ekspluatācijas termiņš ir jau beidzies, bet iedzīvotāji zināšanu trūkuma dēļ tos turpina ekspluatēt, pakļaujot sevi aizdegšanās riskam.
- Uzstādot metāla dūmvadu, rūpīgi jāizveido ugunsdroša atdale. Jācenšas izvairīties no akmens vates izmantošanas, jo, nosiltinot metāla dūmvadu no ārpuses, tas siltinājuma zonā sāk bojāties. Ugunsdrošās atdales parametri norādīti būvnormatīvā un Ugunsdrošības noteikumos.
- Metāla dūmvadus nav ieteicams tīrīt ar metāla birsti, jo, saskrāpējot to iekšpusi, pieaug korozijas iedarbība. Protams, novecojušus vai bojātos metāla dūmvadus nekavējoties jānomaina. Pirms iegādāties metāla dūmvadu, jānoskaidro tā ekspluatācijas termiņš, sertifikāts ar atbilstība Eiropas standartiem, kā arī iespējamie dūmvada nomaiņas izdevumi.
- Jāatceras – visa veida dūmvadi ir regulāri jāapseko vismaz reizi gadā un uzreiz ir jānovērš konstatētie bojājumi.
Noderīgas saites:
Latvijas Amatniecības kamerā reģistrētie skursteņslauķi
Palīdzība uz ceļa
Palīdzība mājās
Ceļotājiem ārzemēs