Nemanot pienācis rudens, kas līdzi nes ne tikai vēsākus un drēgnākus laikapstākļus, bet arī tumšākus vakarus. Agrās pievakares ir parocīgas zagļu “profesijai”, ļaujot tās pārstāvjiem tumsas aizsegā darboties ilgāk nekā vasaras sezonā. Zādzības bieži vien ir ne tikai finansiāli sāpīgas, bet arī emocionāli ļoti nepatīkamas, vēl ilgi atstājot nepatīkamas sajūtas. Tāpēc ir īstais laiks aizdomāties par lietām, kam pievērst uzmanību un ko ieviest savā ikdienā, lai savu mājokli pasargātu no garnadžiem.
Valsts policijas dati liecina, ka pirms vīrusa pandēmijas tika apzagti aptuveni 2000 mājokļu gadā, kas ir vidēji 5 mājokļi dienā. Šobrīd, pateicoties arī tam, ka cilvēki vairāk uzturas mājās, šis skaits samazinājies līdz gandrīz 1500 zādzībām gadā. No visām mājokļu zādzībām 75% gadījumu reģistrēti Rīgā un Pierīgā. BALTA atlīdzību dati liecina, ka par zādzībām 2021. gada pirmajos 9 mēnešos izmaksāti jau 130 000 EUR. Visvairāk atlīdzību pieteikumi bijuši par nozagtiem velosipēdiem, makiem, telefoniem un juvelierizstrādājumiem.
Kā liecina BALTA 2015. gadā veiktais pētījums, aptaujājot ieslodzījuma vietās mītošus zagļus, puse atzina, ka zādzības veic spontāni, turklāt uzskata, ka nav izteikta laika, kad zādzības tiek izdarītas vairāk – tās veic vienlīdz bieži visas diennakts garumā. Savukārt gandrīz ceturtā daļa izvēlas zādzības veikt naktī.
Pētījuma dati liecina, ka 30% pieredzējušu zagļu zādzības rūpīgi plāno dažas dienas, ceturtā daļa – pat pāris nedēļas. Plānošanas procesā zagļi cenšas iegūt iespējami daudz informācijas par interesējošo objektu, piemēram, kāds ir nolūkotā īpašuma saimnieku dzīves ritms un kad neviena nav mājās, cik nodrošināti ir īpašumā dzīvojošie, kā arī tiek izpētītas mājokļa slēdzenes un drošības sistēmas (slēdzenes, signalizācija, seifs, novērošanas kameras). Visbiežāk zagļi šo informāciju iegūst, izsekojot un novērojot savu interešu objektu, neuzkrītoši aptaujājot paziņas, draugus un bērnus, taču nereti vērtīgo informāciju iegūst arī no kaimiņiem.
36% no visām zādzībām pietiek vien ar 15 minūtēm, savukārt 38% zādzību nepieciešamas 15 – 30 minūtes. Tas nozīmē, ka jebkuram zaglim svarīgs ir laiks, tāpēc ļoti svarīgi darīt visu, lai zādzības veikšana būtu iespējami apgrūtināta. Lai pasargātu savu mājokli no zādzības, iesakām īpašu uzmanību pievērst ieejas durvīm – uzstādīt kārtīgu “zirnekļa” veida slēdzeni. Tā, protams, nav neuzlaužama, taču šādas slēdzenes uzlaušana noteikti prasīs daudz vairāk laika, kā arī radīs troksni, ko var pamanīt kaimiņi. Apdomā arī jau aizmirstās, bet ļoti noderīgās durvju ķēdītes uzstādīšanu vai elektriskā zvaniņa ierīkošanu, kas signalizē, kad tiek atvērtas durvis.
Ieteikums – neatstāj atslēgas arī aizslēgtās durvīs. Tad slēdzeni vieglāk uzlauzt!
Apzogot mājokļus, zagļi visvairāk iecienījuši juvelierizstrādājumus un rotaslietas, naudu un norēķinu kartes, kā arī datortehniku un viedtālruņus, tāpēc neglabā šīs lietas zagļiem viegli sasniedzamā vietā. Kā piemēru varam minēt makus un telefonus, kas, atnākot mājās, nereti tiek novietoti turpat priekšnamā.
Ja vēl aizmirsts aizslēgt durvis, tad šis zaglim būs pavisam viegls ieguvums.
Jāņem vērā, ka arī zagļi ļoti labi pārzina vietas, kur cilvēki mēdz glabāt naudu un vērtslietas, tāpēc neglabā tās vietās, kur zaglis meklēs vispirms.
Zagļi vērtslietas un naudu ir atraduši arī paslēptus arī kurpēs, vāzēs vai gultā.
Visbiežāk zagto mantu realizācija notiek caur uzticamiem uzpircējiem un lombardiem.
Ja runājam par to, ko zagļi uzskata par traucēkļiem, tad visbiežāk zaglis izvairīsies no mājokļa ar apsardzes signalizāciju un/vai novērošanas kamerām, kā arī no zādzības atturēs suns, kas ne tikai rada troksni, bet var arī nodarīt miesas bojājumus. Seifi, drošības žalūzijas, restes un ar vairākām slēdzenēm aprīkotas durvis zagļiem liekas salīdzinoši viegli uzlaužami šķēršļi, taču tie noteikti pasargās no spontānajām zādzībām. Jāsaka gan, ka nav 100% drošu aizsardzības līdzekļu. Zagļi seko jaunākajām aizsardzības tendencēm un mācās tās uzlauzt, tāpēc tas, kas likās drošs pirms 5 gadiem, vairs nebūs tik drošs šodien.